Kas Igaunijā ir īpašs?

Igaunija ir īpaša, tā apgalvo puse no igauņiem – lielākoties nemākot pateikt, kāpēc tieši.

Igaunija ir tik parasta, apgalvo pārējā sabiedrības daļa – neapjaušot, ka tas, kas mums šķiet tik ikdienišķs, cilvēkam no citas kultūras telpas var likties pārsteidzošs, interesants, elpu aizraujošs vai pat neticams.

Apkopojām Igauniju apciemojušo tūristu komentārus un sastādījām Igaunijas Īpaši Īpašo Lietu sarakstu. Tam nolūkam, lai tev būtu vienkāršāk saskatīt neparasto mūsu parastajā, kā arī iepazīstināt savus tālos ciemiņus ar mūsu vietējo dzīvi..

Šis saraksts atspoguļo tikai vispopulārākās atbildes un viedokļus, un, paskatoties apkārt, katrs no jums noteikti ieraudzīs vēl tikpat daudz jauku lietu.

Maz cilvēku jūrmalā. Mums tik pierastais nelielais cilvēku skaits jūrmalā ir liela vērtība uz Eiropas citur pasaulē notiekošās globalizācijas fona. Pamests un mežonīgs balto smilšu krasts ir daudziem no svešuma atbraukušiem kaut kas pilnīgi jauns.

Muižas. Ekskluzīvi muižu kompleksi, gadsimtiem ilga vēsture un iespēja to visu aptaustīt ar savām rokām ir liela vērtība ceļotājiem, kas izbrauc no pilsētām. Piedevām diezgan daudzi muižu kompleksi ir pārvērsti par ekskluzīvām pasaules līmeņa viesnīcām un kur gan vēl varētu justies vēl karaliskāk, kā baudot vēsturisko atmosfēru!

Meži. Gandrīz puse no Igaunijas teritorijas ir klāta ar mežiem, savukārt lielākā daļa no tiem ir atvērti un pieejami visiem. Mūsu nacionālie parki, smilšainie priežu sili un aizsargājamo teritoriju parkveida pļavas ir patiesas pērles dabas mīļotājiem.

Ledus ceļi. Pajautā kādam ārzemniekam, vai viņš kādreiz ir braucis ar automašīnu pa jūru – un tu pretī saņemsi emociju plūdus no apjukuma līdz pat sajūsmai. Ziemā, kad jūra ir aizsalusi, starp sauszemi un salām ir iespējams pārvietoties pa ledus ceļiem, un tā ir pieredze, kuru parasti neaizmirst.

Folklora. Īrija kā Eiropas folkloras centrs ir zināma un pazīstama, taču tikai nedaudzi zina, ka otrajā vietā esam mēs, mazmazītiņa igauņu tauta. Mūsu seno dziesmu, leģendu un stāstu krājums ir pasaulē unikāls un pārsteidzoši ir arī tas, ka tik maza teritorija piedāvā tik daudz iespēju, no Seto dziedātājiem līdz stiprajām salu sievām.

Dziesmu un deju svētki. Pirmie dziesmusvētki notika jau 1869. gadā un mūsdienās dziesmu un deju svētki ir izveidojušies par tradīciju un notiek ik pēc 5 gadiem. 2009. gada svētku pasākumos piedalījās vairāk nekā 26 000 dziedātāju un 80 000 skatītāju.  Mūsu dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Vairāk nekā 1500 salas. Tiesa gan, vairums no Igaunijas salām ir mazas vai neapdzīvotas, taču jo bagātākas tās ir dabas vērtību un putnu sugu daudzveidības ziņā. Pavasaros un rudeņos Igaunija ir īsta ceļotājputnu vērotāju paradīze un, ja kāds vēl nezin, tad mums ir arī pelēko roņu poegimispaigad.

Savukārt apdzīvotās salas izceļas ar saglabāto kultūru, valodu un tradīcijām. Kihnu, Muhu, Saaremaa un Hiiumaa ir tā vērtas, lai tās papētītu dziļāk, bet Naissaar stāsta par mūsu militāro vēsturi .

Meža zvēri . Eiropā nav palicis īpaši daudz tādu vietu, kur, pastaigājoties mežā, varētu sastapt vilkus, lāčus, lūšus vai lidvāveres. Tieši tāda dzīvnieku kombinācija citur nemaz nav saglabājusies.

Putni. Pārlidojumos Igaunija ir viena no būtiskajām putnu pieturvietām – īpaši mūsu salas, kā arī Ziemeļigaunijas un Rietumigaunijas piekrastes teritorijas. Parastās pūkpīles, gārņi un vairāki citi reti jūras putni ir vērtība, kuru aizsargāšana ir kļuvusi arī par Igaunijas sirdslietu.

Pilis. Restaurētas vai drupās sagruvušas, taču katrā Igaunijas nostūrī var atrast kādu pili vai cietoksni, kas ir vienlīdz interesanta vieta gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Pirts. Lai zinātu, kāda bauda ir ielēkt no kartas pirts atspirdzinošā ezera ūdenī vai sniega kupenā, tas jāizmēģina pašam. Tas, kas mums ir parasta mazgāšanās, vairumam tūristu ir patiesi emocionāls piedzīvojums. Protams tikai tad, kad pirmais pārbīlis ir garām. Kurš to reiz ir izmēģinājis, itin viegli kļūst atkarīgs no pēršanās pirtī.

Spoki un leģendas. Bagāta un gara vēsture, kā arī Igaunijas tautas mīlestība pret folkloru ir padarījuši mūs par iecienītu gala mērķi velnu mednieku vidū. Tallinas vecpilsēta čum un mudž no interesantām leģendām, torņos iemūrētām jaunavām, spokainiem varoņiem un stindzinošiem asinsdarbiem. Tiem, kuri dodas tālāk, ārpus galvaspilsētas, būtu nedaudz jāparunājas ar vietējiem iedzīvotājiem: mistisku leģendu, neizskaidrojamu parādību un no mutes mutē klīstošu spoku stāstu pietiek visur.

Zviedrijas, Vācijas un Krievijas vēsture. Laika gaitā Igaunija ir paspējusi pabūt vairāku dažādu valstu sastāvā un katrs jaunais iekarotājs ir atstājis mums kripatiņu no savas būtības: izmainījis mūs pašus, mūsu ainavas un arhitektūru, papildinājis tautas kultūras mantojumu.

Piektais gadalaiks. Pavasara plūdi Soomaa nacionālajā parkā ir pelnījuši gan igauņu, gan ārvalstu viesu uzmanību. Šī dabas parādība ir izmainījusi ne tikai reģiona ainavas, bet arī turienes cilvēkus un dzīvniekus: kur gan vēl cūkas varētu peldēt un cilvēki doties uz mežu ar laiviņu?

Nelielie attālumi. Lielums ir būtisks, vismaz reizēm. Igaunijas mazums padara pārvietošanos no viena punkta uz otru lētu un ļauj tev arī pāris dienu garā ceļojumā ietilpināt visdažādākos iespaidus, pretrunīgas un mainīgas ainavas, kā arī daudz piedzīvojumu.

Publikācijas par Igauniju  

Šajā lapā, kur apkopotas publikācijas par Igauniju, varat tās lasīt un tās arī lejuplādēt.